Otrdien pirms futbola spēles LTV 7 kanālā redzēju interesantu filmu par zemestrīcēm pasaulē un intereses mudināts vēlējos noskaidrot kāds ir iespējamais risks Latvijā un vai īpašumu apdrošināšanas polisēs šādu risku klientiem būtu jāietver. Latvijā, par laimi, zemestrīču postījumi nav novēroti. Pagaidām dzīvojam seismiski neaktīvā zonā un izjūtam vienīgi Eiropā notiekošo zemestrīču atbalsis. Meklējot informāciju par zemestrīcēm Latvijā internetā, atradu sekojošo:

Zemestrīces Latvijā (avots: http://www.meteo.lv/public/27761.html)

• Pēdējai (2004.gada 21.septembra) epicentrs atradās Kaļiņingradā. Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās – Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā.
  Abos gadījumos cilmvietas dziļums – punkts, kur izceļas seismiskā enerģija – bijis 10 kilometri, Baltijas apgabalā 10–20 kilometri ir vidējais dziļums seismiskajām kustībām. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā – pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.
  Otrs zemestrīci raksturojošais lielums ir satricinājums uz zemes virsmas pēc 12 baļļu Starptautiskās satricinājuma skalas. Pēc tās Liepājas pusē pirmajā reizē satricinājums bijis līdz 3,5, bet otrajā pat 3,8 balles spēcīgs (sarunās ar apdrošinātājiem esmu noskaidrojis, ka par šo gadījumu pat ir izmaksātas pāris apdrošināšanas atlīdzības!!!)
• 1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.
• 1977. gada 4. martā,1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tās bija jūtamas arī Latvijā.
• 1976. gada 25. oktobrī tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā.
• 1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.
• 1821. gada 21. februāra naktī Kokneses tuvumā Bilstiņu muižā atskanējis stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķējušas, ēka līgojusies, un no baļķu starpām krituši zemē putekļi un sodrēji. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses. Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā, bet 1876. gada 2. janvārī — Aizkrauklē.

Lai gan šķiet, ka dzīvojam seismiski neaktīvā zonā, tomēr zemestrīces sekas varam izjust, pat ja zemestrīces epicentrs ir tālu no mūsu valsts robežām. Arī filmā, ko redzēju LTV7 kanālā, tika stāstīts par lielāko 1960.gada zemestrīci Čīlē, kurai sekoja milzīgi 18 metrus augsti cunami viļņi, kas nodarīja lielus postījumus Dienvid- un Ziemeļamerikas rietumkrastam, salām Klusajā okeānā un pat Japānai. Runājot ar klientiem tipogrāfijas nozarē, esmu noskaidrojis, ka pat šķietami nelielas zemes garozas svārstības var izjaukt uzstādīto tipogrāfijas iekārtu līmeni, līdz ar to ir jāveic iekārtu pārlīmeņošana, kas maksā tiešām dārgi. Tas viss tomēr mudina domāt, ka zemestrīces risku īpašuma apdrošināšanas polisēs tomēr būtu jāiekļauj. Kādas tad ir iespējas Latvijā?

Zemestrīces riska apdrošināšanas iespējas Latvijā

Esmu izskatījis septiņu apdrošinātāju fizisko personu īpašuma apdrošināšanas produktus un secinājis sekojošo:

No apskatītajiem apdrošinātājiem divi šo risku iekļāvuši standarta segumā, divi neapdrošina vispār, bet trijiem apdrošinātājiem par to īpaši jāprasa un risku iespējams polisē iekļaut par papildus samaksu. Tādēļ nekautrējieties pajautāt savam apdrošināšanas speciālistam, vai zemestrīces risks ir iekļauts Jūsu apdrošināšanas polisē.

Ir arī citi aktuāli jautājumi, kas Latvijā ik pa laikam aktualizējas. Kā vienmēr, jautājumu aktualizācija notiek pēc tam, kad kāds gadījums jau ir pārdzīvots. Tāds ir jautājums par sniega kušanas nodarītajiem zaudējumiem dzīvokļiem, kur apsaimniekotāji savlaicīgi nenotīra jumtu, tāds ir jautājums par pēdējo 3 gadu vasaras vidus lietavām, kad pilsētas notekūdeņu savākšanas kolektori nespēj uzņemt nokrišņu daudzumu, jo tie vai nu nav iztīrīti vai arī ir novecojuši, tāds ir arī jautājums par plūdiem un paliem, par grafitti zīmējumiem un citām tēmām. Nākamajos rakstos tad vairāk parunāsim par šīm tēmām!

Maziņš video par zemestrīci Pakistānā:

Lai jauka šī diena un gaidāmās KARSTĀS brīvdienas! Cerams, kāds neuzmanīgs smēķētājs kādu mežu nenosvilinās…

Kārlis Veisbārdis