asbrokeri.lv bloga veidotāji ar šo interviju uzsāk vairāku interviju sēriju ar apdrošināšanas nozarē pazīstamiem cilvēkiem, kuru mērķis ir sabiedrībai parādīt apdrošināšanas nozarē notiekošo. Pirmā no tām ir intervija ar Aigaru Freimani, ilggadēju AAS Seesam Latvia vadītāju.

Kāds ir bijis apdrošināšanas tirgus 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, kādi ir bijuši galvenie notikumi, tendences?

Pirmkārt, notikušas ļoti būtiskas izmaiņas veselības apdrošināšanā, jo valsts ir izmainījusi spēles noteikumus. Ar 1. jūliju valsts ir samazinājusi no budžeta segto medicīnas pakalpojumu klāstu. Ja līdz šim pacienti varēja saņemt daudzus pakalpojumus, samaksājot vien pacienta iemaksu, tad šobrīd liela daļa šo pakalpojumu ir kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Sadārdzinājums bija diezgan iespaidīgs, kas, protams, ietekmēja apdrošināšanas tirgu. To ietekmēja ar ministru prezidenta aizliegums valsts iestādēm pirkt veselības apdrošināšanas polises valsts iestāžu darbiniekiem par budžeta līdzekļiem, kas vēl vairāk iedragāja apdrošināšanas tirgu, jo diemžēl valsts iestāžu patēriņš jeb iepirkumu apjoms bija diezgan būtisks veselības apdrošināšanas nozarē, tas sastādīja gandrīz 50% no parakstītajām prēmijām veselības apdrošināšanā.

Šobrīd nav skaidrs, kāds būs veselības apdrošināšanas liktenis vispār, kas ir trešais lielākais apdrošināšanas veids tirgū. Ja pirmajā ceturksnī gan nedzīvības, gan dzīvības apdrošināšanai zaudējumi bija ap 3 miljoniem, tad jau astoņi miljoni otrajā ceturksnī, zaudējumi pieaug ārkārtīgi drastiski. Veselības apdrošināšanas zaudējumus apdrošinātāji pašlaik nosedz ar citu apdrošināšanas veidu peļņu, proti, pusotru gadu peļņu veido OCTA apdrošināšana.

OCTA ilgstoši bija zaudējumus nesošs apdrošināšanas veids apdrošinātājiem. Tika paaugstinātas cenas, un tad vienā brīdī, tā saucamajā break-even point, kad sākās krīze, cilvēki automašīnas sāka lietot mazāk, notika mazāk apdrošināšanas gadījumu, respektīvi, mainījās zaudējumu frekvence, un samazinājās arī remonta servisu izmaksas. 2008.gadā OCTA polisēm bija maksimālā cena, sāka samazināties izmaksas, un par 2008.gadā noslēgtajām polisēm peļņa parādījās 2009.gadā. Tas izsauca cīņas saasināšanos par OCTA klientiem, kā rezultātā šobrīd OCTA paliek lētāka. Te ir jautājums, kas notiks ar Latvijas ekonomiku? Pašlaik ir krīze, samazinās gan klientu skaits, gan polises cena. Jautājums, kad cilvēkiem parādīsies nauda, vairāk sāks lietot automašīnas, parādīsies sastrēgumi, notiks vairāk avārijas. Jo vairāk avāriju, jo lielāks pieprasījums pēc remonta pakalpojumiem, jo dārgāki tie pakalpojumi paliek. No apdrošinātājiem ieguvēji būs tie, kuri laicīgi uzminēs un spēs pacelt OCTA cenas, tādējādi pasargājot sevi no zaudējumiem. OCTA apdrošināšana ir peļņu nesoša īslaicīgi, diemžēl.

Maldīgs bija uzskats, ka IKP sāka kristies, bet apdrošināšanas nozare joprojām auga. Ja mēs apskatāmies mēneša tendences, tad 2008.gada pēdējā ceturksnī apdrošināšanas tirgus samazinājās, nevis auga. 2009.gadā mēs piedzīvojām daudz lielāku kritumu kā IKP. No 2006.gada apdrošināšana attīstījās 2 reizes un vēlāk pat piecas reizes straujāk par IKP. Tātad, apdrošināšana ir nesabalansēta nozare. Kādēļ? Strauji attīstījās kreditēšana, cilvēkiem sāka „mest pakaļ” automašīnas, dzīvokļus, darba ņēmēji izdarīja spiedienu uz darba devējiem algu paaugstināšanas virzienā, valdīja pārspīlēts optimisms. Un kā parasti notiek – lielam kāpumam seko vēl lielāks kritiens, līdzīgi kā investīcijām Ķīnā. Ja automobiļu tirdzniecība auga par 80%, tad tagad tā par 80% ir sarukusi.

Pēdējā laikā braucu iepirkties uz Poliju. Ja Jūs ziniet cik Latvijā maksā piens „Lāse”, tad varu pateikt, ka Polijā tas maksā 14 santīmus. Bet Polijā visi brauc ar veciem poļu „FIAT”, jo viņiem nebija pieejami brīvi kredītlīdzekļi, viņi tērēja tikai tik, cik nopelnīja, viņiem nav šādu problēmu, un šobrīd mēs redzam, ka Polijā krīze ir maz jūtama vai pat nemaz.

Vēl kā notikumu es varētu minēt NORDICIA pārdošanu GJENSIDIGE. NORDICIA ienākšana Latvijas tirgū bija neveiksmīga, jo viņi ienāca tad, kad tirgus sāka kristies. Tirgu viņi mēģināja iekarot ar zemām cenām, taču pēc laika bija jāsāk maksāt atlīdzības, kuras bija vēl augstas dēļ pakalpojumu izmaksām. Visdrīzāk tādēļ arī tika pieņemts lēmums no Baltijas tirgus aiziet.

Vai šobrīd OCTA cenas nav noteiktas pārāk zemas, attiecībā pret remonta servisu izmaksām, ņemot vērā, ka par šobrīd noslēgtajām apdrošināšanas polisēm atlīdzības būs jāmaksā visu gadu?

Nē, ir remonta servisi, kur cenas ir nokritušas pat vairāk nekā uz pusi, tas pats Wess šobrīd labo automašīnas par 12 latiem stundā, savukārt „treknajos gados” izmaksas 25-30 Ls stundā. OCTA cena ir saistīta arī ar zaudējumu frekvenci, samazinās zaudējumu biežums, un kas interesanti, autoparks noveco, samazinās automašīnu vērtības. Un vecākām mašīnām atlīdzību aprēķināšanā pēc speciālas metodikas tiek ņemts vērā nolietojums.

Kā Seesam Latvia ir vērtējams 2009.gads, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ar konkurentiem?

2009.gads ir bijis smags, uzņēmumā ir veikta nopietna reorganizācija, lai uzlabotu efektivitāti. Mēs esam samazinājuši savas izmaksas par 20%, mēs joprojām esam Nr.1 tirgū administratīvo izmaksu attiecībā pret parakstītajām un iekasētajām prēmijām.

Mēs esam uzsākuši pilnīgi jaunu IT sistēmas izstrādi, kas būs radīta no „nulles” un speciāli mūsu vajadzībām, tādējādi mēs investējam Latvijas tautsaimniecībā diezgan lielu naudu, investīcijas gada laikā būs ap 400 000 EUR. Šo sistēmu izstrādās Latvijas uzņēmums. Iepriekš mēs izmantojām lietuviešu programmu SAIKAS. Tas ir ļoti pozitīvi, mēs līdzdarbojamies Latvijas ekonomikas sildīšanā.

Seesam Latvia ir ļoti nopietni kārtojis savu apdrošināšanas portfeli, it īpaši veselības apdrošināšanā, un uzdevums ir šo „tīrīšanu” pabeigt līdz pavasarim.

Seesam Latvia, cik man zināms, nebija daudz šo lielo valsts klientu veselības apdrošināšanā…

Mums bija 5 lieli valsts klienti, protams, mēs nebijām tirgus līderi, naudas izteiksmē šie pieci klienti bija 400 000 Ls.

Šie klienti bija zaudējumus nesoši?

Jā. Lielākās atlīdzības vienam uzņēmumam bija uz katru iekasēto latu iztērēti 1,20 lati. Veselības apdrošināšanu ietekmēja gan šie konkrētie klienti, gan situācija kopumā. Veselības apdrošināšanā lielāka problēma bija tā, ka apdrošināšanas pakalpojumu cena nesekoja līgumiestāžu pakalpojumu cenu kāpumam. Ja līgumiestādes cēla cenas katru ceturksni, tad apdrošinātājam tādu tiesību pret saviem klientiem nebija, bija jāsedz saistības par saņemto gada prēmiju. 2009.gadā sākās tendence, ka apdrošināšanas pakalpojumu cena sāka kļūt par zemu. Pazuda jebkāds kontroles elements, jo līgumiestādēm automātiski tika samaksāts par jebkuriem klientu saņemtajiem pakalpojumiem, bez jebkādas iepriekšējas cenas saskaņošanas ar apdrošinātāju. Normālos apdrošināšanas tirgos Eiropā tā shēma, ka cilvēks var iet uz medicīnas iestādi un saņemt pakalpojumu, nenorēķinoties, kur iepriekš nav saskaņoti pakalpojumu izdevumi ar apdrošinātāju, nav. Nav daudz tādu valstu, kur sistēma darbojas šādi. Medicīnas iestādes to sāka izmantot: pirmkārt, ārsti sāka sūtīt klientus saņemt tādus medicīnas pakalpojumus, kas tiem nemaz nebija vajadzīgi; otrkārt, piemēroja dažādas cenas, atkarībā no tā, vai cilvēkam ir vai nav apdrošināšanas polise. Tiem, kam bija apdrošināšana, pakalpojums maksāja dārgāk. Apdrošināšanas tirgus vienā brīdī sāka finansēt maksas veselības nozari.

Vai Jūs veicāt pārrunas ar medicīnas iestādēm?

Tā situācija bija līdzīga kā kādu laiku atpakaļ transportlīdzekļu apdrošināšanā. Tad kad a/m tirdzniecība auga strauji, tad visiem vajadzēja autoservisu pakalpojumus, veidojās rinda, servisi netika galā, cēla cenas. Apdrošinātājs gāja pie servisa un teica: „Mēs esam lieli pircēji, samaziniet mums cenas”, servisi atbildēja: „Negribiet, nevajag”, ar domu, kaut vai tā automašīna stāv uz ielas, mums darba tāpat pietiek. Mēs katru dienu saņēmām servisu paziņojumus par normstundu cenu palielinājumu līdz pat 2008.gada vidum, kad pamazām sākās cīņa par klientu arī autoservisu starpā, kas izraisīja cenu krišanu.

Veselības iestādēs cenu palielinājums sekoja vēl līdz 2009.gada nogalei. Tirgu diktēja nevis apdrošināšanas sabiedrība, tas notika otrādi. Medicīnas iestāžu vadītāji teica: „Ja jūs gribiet saviem klientiem nodrošināt servisu, tad, lūk, kur ir mūsu cena. Nepatīk? Uz redzēšanos!”

Vai šobrīd šajā attieksmē kaut kas ir mainījies?

Redzam, ka tomēr cenas samazinās, bet tas cenu samazinājums ir daudz, daudz gausāks kā palielinājums, kas bija. Protams, daudzas iestādes to pamato ar aparatūras iepirkumu, bet tai pašā laikā jāskatās, cik šāds pakalpojums maksā tirgū. Piemēram, ģimenes ārste, kurai pierakstīti 2000 pacienti, vidēji dienā pie viņas atnāk, pieņemsim 20-30 cilvēki. Ja viņai būtu privātprakse, no katra viņa ņemtu piecus latus, tad viņa tiešām būtu ļoti turīgs cilvēks. Cik pamatota ir cena, ja Jūs ejiet, pieņemsim, uz ARS un maksājiet 20-30 latus?

Tas tirgus nav sakārtots, jo valstī nav vienota uzskaites sistēma, cik konkrēts cilvēks saņem medicīnas pakalpojumus. Pirmkārt, mēs sniedzam pakalpojumus arī tiem, kuri nemaksā nodokļus (es te nerunāju par bērniem, pensionāriem, maznodrošinātajiem un citām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām). Ja cilvēks ir valsts pilsonis, neatkarīgi no tā, vai viņš maksā nodokļus vai nē, var saņemt pakalpojumus. Tas ir absurds, ka nodokļu nemaksātāji saņem to pašu ko nodokļu maksātāji.

Un otra lieta, es varu saņemt norīkojumu uz magnētisko rezonansi, kuru daļēji apmaksā valsts no viena ārsta, un pēc mēneša dabūt atkal jaunu norīkojumu no cita ārsta. Tāpat es varu uztaisīt 15 plaušu rentgenus gadā, vajag man to vai nē. Uzskaites nav, nekur pasaulē tādas muļķības neeksistē. Pilnīgs absurds ir pie četriem ārstiem pārbaudīt pirmā ārsta uzstādīto diagnozi.

Ir pieņemts lēmums par RSK apdrošināšana likvidāciju, valsts iestādes nepērk darbiniekiem polises, teorētiski lielai cilvēku daļai varētu būt interese iegādāties veselības apdrošināšanu individuāli. Faktiski viņiem šādas iespējas nav…

Ir jāmainās attieksmei. Tas pakalpojums, kas tika sniegts veselības apdrošināšanā, nav nosaucams par apdrošināšanas pakalpojumu, jo apdrošināšanas būtība ir kompensēt pēkšņus, neparedzētus zaudējumus. Paredzamus zaudējumus nevar kompensēt, piemēram, risku, ka celsies apkures cenas. Veselības apdrošināšana apmaksāja sporta nodarbības, masāžas, medikamentus, neatkarīgi no notikuma būtības – vai tas ir plānveida vai neparedzēts notikums. Ir jārada jauns produkts, kas segtu pēkšņus, neparedzētus zaudējumus, piemēram, pēkšņu insultu. Idejiski arī plānveida diagnostikas nav veselības apdrošināšanas pakalpojums.

Vai Jūs esiet domājuši par šāda produkta izstrādi?

Mēs esam pie tā strādājuši un arī turpinām to darīt. Kur ir lielāka problēma? Kopumā valstī nav nodefinēts, kas tad ir tas neatliekamais pakalpojums. Kā arī nav statistikas, lai varētu izvērtēt risku. Tā varētu būt iespēja pievienoties datu bāzei, kur būtu informācija par cilvēku hroniskajām kaitēm. Ja cilvēkam ir cukura slimība, viņam ir jāspricē insulīns – tas ir paredzams gadījums. Mums nav informāciju par risku, un arī ārstniecības likums neļauj izpaust informāciju trešajām personām. Individuāla riska izvērtēšana ir komplicēta, līdz ar to vajadzīgi speciālisti, līdz ar to ir augsta produkta pašizmaksa. Tad rodas jautājums, cik iedzīvotāji ir gatavi maksāt par veselības apdrošināšanu? Lielai daļai varētu rasties jautājums, kādēļ man jāpērk veselības apdrošināšana, ja par to jau tiek maksāti nodokļi? Apburtais loks – nodokļi tiek maksāti, lai saņemtu valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, kuru nav…

Kaut kad jau tam jāatrisinās, jo nevar visu laiku dzīvot neziņā.

Lielākās atlīdzības 2009.gadā?

Interesanti, 2009.gadā mūsu atlīdzības palielinājās, salīdzinājumā ar 2008.gadu, nevis samazinājās, kā citiem. Pie tam mēs šajā ziņā, manuprāt, esam līderi, tās palielinājās par 20%. Stipri pieauguši portfeļi veselības apdrošināšanā un sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Mūsu atlīdzību politika nebija vērsta uz pakalpojumu sniedzēju cenu nospiešanu lejā, mēs vairāk respektējām klientu vēlmes. Galīgi vecu automašīnu remontēt pie dīleriem mēs neatļāvām, bet mēs bijām šajā ziņā ļoti liberāli.

Daudzi apdrošinātāji ļoti sāka spiest uz atlīdzībām, redzot kā samazinās parakstītās prēmijas.

Atlīdzības ietekmēja arī četri lieli gadījumi. Lielākais gadījums bija saistīts ar saimnieciskās darbības pārtraukumu un īpašuma apdrošināšanu, kur mēs izmaksājām ap 500 000 latiem. Viens mazāks, kas ir saistīts ar pasākuma nenotikšanu, kur mēs izmaksājām ap 400 000 latu. Un tad bija vēl viens paliels ugunsgrēks, kur mēs izmaksājām ap 200 000 latu. Lielākais zaudējums bija nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un tirdzniecības nozarē.

Šobrīd dienas kārtībā ir viena prasība saistībā ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kur mēs skatāmies pēc LR likumiem un prakses, vai tā ir klienta atbildība. Pēc starptautiskām normām tā nav viņa atbildība, bet mēs nezinām kā ir Latvijā. Rezervēti šai atlīdzībai ir 1,5 miljoni eiro.

Ko Jūs sagaidāt 2010.gadā? Izaicinājumi, galvenie uzdevumi?

 2010.gadā ir jāsaglabā efektivitāte, joprojām esot elastīgiem uz atlīdzību izmaksu. Mēs nevēlamies, lai mūsu klientu ciestu atlīdzību jomā. Joprojām samazināsim tēriņus, lai mēs nostrādātu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem.

2010.gadā lemsim par veselības apdrošināšanas nākotni. Vai viņai būt vai nē. Pašlaik man nav atbilde, jo nav skaidrs, kas notiek medicīnas tirgū. Apdrošinātājs nevar „glābt valsti”, tas tomēr ir privāts bizness.

Mēs atteiksimies no 12 maksājumiem, maksimums būs 6 maksājumi, jo bieži ir situācijas, kad nav naudas, ko debetēt.

Cenas turpinās samazināties, nav ne mazāko šaubu.

Kā Jūs vērtējiet savu sadarbību ar apdrošināšanas brokeriem?

Brokeri joprojām ir viens no lielākajiem pārdošanas kanāliem, tiesa gan pēdējā laikā izteikts ir risks pilnvarojumiem prēmiju iekasēšanā. 2010.gadā visticamāk tiks mainīta sistēma, kāda notiks norēķini, un tikai tie brokeri, kuri ir stabili un sevi pierādījuši kā precīzi, punktuāli un korekti norēķinos, varēs iekasēt prēmijas. Pārējiem mēs šādas tiesības ņemsim nost.

Pēdējā laikā jaunās brokeru sabiedrības, lai piesaistītu klientus, ir gatavi atteikties no daļas vai visas savas komisijas, tādēļ ir jautājums, no kā viņi dzīvo? Līdz ar to viņu nemaksāšanas risks palielinās, viņi ir potenciālie parādnieki.

Tiks segmentētas arī brokeru komisijas. Būs trīs kategorijas – jaunie, standarta un VIP brokeri. Tādi mums tie plāni, es ceru, ka mēs ieviesīsim vismaz kaut kādu kārtību.

No klienta viedokļa, kādam būtu jābūt Jūsu apdrošināšanas brokerim, kādi pakalpojumi tam jāsniedz, lai Jūs ar to sadarbotos?

Maksimāli pievienotā vērtība ir nevis atrast zemāko cenu, bet pārdot klientam apdrošināšanas produktu, segumu, kas nepieciešams. Klientiem ir jāvelta tam milzīgs laiks, lai pats izpētītu piedāvājumus, salīdzinātu un izanalizētu, brokeris var izstāstīt, no kā tā pakalpojuma cena veidojās, noteikumiem ir izņēmumi, ir dažāda prakse pie atlīdzībām. Ir lietas, ko klienti vienkārši nevar zināt.

Video ar Aigara Freimaņa novēlējumu klientiem un sabiedrībai 2010.gadā: