Apdrošināšanas nozare ir svarīgs nacionālās ekonomiskās un sociālās politikas elements, tā ir bijusi neaizstājama gan agrīnajā kapitālisma veidošanās periodā, gan centralizētās ekonomikas apstākļos, un tās loma nemazinās mūsdienu brīvā tirgus saimnieciskajā mehānismā. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/92/EK (2002.gada 9.decembris) par apdrošināšanas starpniecību preambulā ir teikts, ka „apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem ir izšķiroša loma apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanā Kopienā”. Arī Latvijā apdrošināšanas starpniecība pēdējos gados ir strauji attīstījusies, un arvien vairāk juridisko un fizisko personu savu apdrošināšanu uztic veikt apdrošināšanas starpniekiem. Ar apdrošināšanas starpniecību nodarbojas lielākoties apdrošināšanas aģenti un brokeri. Apdrošināšanas aģenti pārstāv vienu apdrošinātāju, savukārt apdrošināšanas brokeri pārstāv klienta intereses attiecībās ar apdrošināšanas sabiedrībām.

Latvijā aptuveni 1/3 daļu no apdrošināšanas tirgus parakstīto prēmiju izteiksmē apkalpo tieši apdrošināšanas brokeri, un gadu no gada brokeru tirgus daļa kopējā parakstīto prēmiju apjomā pieaug. Pēdējos gados ir sākusies asa konkurences cīņa kā apdrošināšanas brokeru sabiedrību starpā, tā arī cīņa starp apdrošināšanas sabiedrībām un brokeriem, tai skaitā starp apdrošināšanas aģentiem un brokeriem. Visstraujāk savas pozīcijas zaudē apdrošināšanas aģenti, tādēļ daudzi no tiem ir nodibinājuši savas brokeru sabiedrības, tādējādi vairojot savstarpējo brokeru cīņu par tirgus daļu. Savukārt apdrošināšanas sabiedrības cenšas izmantot visas iespējas saglabāt savus klientus tiešajā apkalpošanā, pirmkārt, caur Latvijas apdrošināšanas asociāciju ietekmējot likumdevēju lēmumus attiecībā uz tirgus regulāciju, otrkārt, izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas, piedāvājot lētāku un dažkārt arī mazāk kvalitatīvu apdrošināšanu internetā. Mūsdienu Latvijas ekonomiskajā situācijā klientiem ir svarīgas apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas un tie itin viegli pakļaujas dažādām apdrošinātāju atlaižu akcijām, tādējādi klienti neapzināti sevi pakļauj riskam, ka to intereses attiecībās ar apdrošināšanas sabiedrībām neviens neaizstāvēs. Praksē bieži pierādījies, ka biežāk nepamatoti tiek atteikta atlīdzība klientam, kurš neizmanto apdrošināšanas starpnieku pakalpojumus.

„Apdrošināšanas starpniecība” ir darbības, ar kurām ievieš, piedāvā vai veic citus priekšdarbus pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, vai šādu līgumu noslēgšana, vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldībā un izpildē, jo īpaši prasības gadījumā.[1] Viens no priekšdarbiem, ko apdrošināšanas brokeriem ir jāveic, ir apdrošināšanas produktu izpēte, kas veidojas no apdrošināšanas noteikumu izpētes, apdrošināšanas veida tarifu politikas izpētes, apdrošināšanas atlīdzību saņemšanas prakses, strīdus gadījumiem un risinājumiem. Visi šie faktori ne vienmēr ir līdzsvarā – ne vienmēr dārgākā vai lētākā it kā vienāda pakalpojuma cena nosaka pakalpojuma apmēru un kvalitāti. Apdrošināšanas brokeru uzdevums ir salīdzināt dažādu apdrošināšanas sabiedrību piedāvātos pakalpojumus un ieteikt klientam labāko variantu viņa vajadzību apmierināšanai, pie tam, pamatojot savu ieteikumu ar konkrētiem faktiem.

Apdrošināšanas brokeru panākumus ļoti labi raksturo šī tabula:

Latvijā reģistrēto AAS parakstīto bruto prēmiju apmērs, apdrošināšanas brokeru sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs tūkst. LVL; brokeru tirgus daļa (procentos no AAS parakstīto bruto prēmiju apmēra (2000. – 2008.gads)

[1] Direktīva 2000/92/EK par apdrošināšanas starpniecību , 4.pants [tiešsaiste]: Eiropas Parlaments un Padome, spēkā ar 2002.gada 9.decembri [skatīts 2008.g. 17.decembrī]. Pieejams: www.brokers.lv/images/ES_dir_par_apdr_starpn_32002L0092-LV.doc